| Dinastijas | Sākums un beigas | Galvaspilsēta | Pašreizējā diena | |
| Xia | ap 2146-1675 g. p. m. ē. | Anyi | Sja apriņķis, Šansi | |
| Shang① | ap 1675-1029 p.m.ē. | Bo | Shangqiu, Henan | |
| Zhou | Rietumu Džou | ap 1029-771 p.m.ē.② | Haojing | Siaņa, Šaņsji |
| Austrumu Džou | 770-256 P.M.Ē. | Luoyi | Luoyang, Henana | |
| Qin | 221-207. G. P. M. Ē. | Xianyang | Siaņjana, Šaņsji | |
| Han | Rietumu Han③ | 206. G. P. M. Ē. - 25. G. M. Ē. | Chang'an | Siaņaņa, Šaansi |
| Austrumu Han dinastija | 25—220 | Luoyang | Luoyang, Henan | |
| Trīs karaļvalstis | Wei | 220-265 | Luoyang | Luoyang, Henan |
| Shu | 221-263 | Čengdu | Čendu, Sičuaņa | |
| Wu | 222-280 | Jianye | Nanjing, Jiangsu | |
| Rietumu Dzjiņdziņa | 265-317 | Luoyang | Luoyang, Henan | |
| Austrumu Dzjiņdziņa Sešpadsmit karaļvalstis | Austrumu Dzjiņdžina | 317-420 | Jiankang | Nanjing, Jiangsu |
| Sešpadsmit karaļvalstis④ | 304-439 | — | — | |
| Dienvidu dinastijas | Song dinastija | 420-479 | Jiankang | Nanjing, Jiangsu |
| Qi | 479-502 | Jiankang | Nanjing, Jiangsu | |
| Liang | 502-557 | Jiankang | Nanjing, Jiangsu | |
| Chen | 557-589 | Jiankang | Nanjing, Jiangsu | |
| Ziemeļu dinastijas | Ziemeļu Vei | 386-534 | Pingcheng | Datong, Šansi |
| Luoyang | Luoyang, Henan | |||
| Austrumu Vei | 534-550 | Ye | Linžans, Hebei | |
| Ziemeļu Qi | 550-577 | Ye | Hebei Linzhang | |
| Rietumu Vei | 535-557 | Chang'an | Siaņa, Šaņsji | |
| Ziemeļu Džou | 557-581 | Čanana | Siaņa, Šaansi | |
| Sui | 581-618 | Daxing | Siaņa, Šaansi | |
| Tang | 618-907 | Čan'an | Siaņa, Šaansi | |
| Piecas dinastijas Desmit karaļvalstis | Vēlāk Liang | 907-923 | Bian | Kaifeng, Henana |
| Vēlākā Tang dinastija | 923-936 | Luoyang | Henan Luoyang | |
| Vēlāk Dzjiņ | 936-946 | Bian | Henan Kaifeng | |
| Vēlāk Han | 947-950 | Bian | Henan Kaifeng | |
| Vēlāk Zhou | 951-960 | Bian | Henan Kaifeng | |
| Desmit karaļvalstis⑤ | 902-979 | — | — | |
| Song | Ziemeļu Song | 960-1127 | Kaifeng | Henan Kaifeng |
| Dienvidu Song | 1127-1279 | Lin'an | Džedzjanas pilsēta Lin'an | |
| Liao | 907-1125 | Imperatora galvaspilsēta (Shangjing) | Liaoning Bahreinas Labais karogs | |
| Xixia | 1038-1227 | Xingqingfu | Ningxia Yinchuan | |
| Jin | 1115-1234 | Huining | Acheng (Heilongjiang) | |
| Zhongdu | Pekina | |||
| Kaifeng | Kaifeng (Henana) | |||
| Yuan | 1206-1368 | Metropole | Pekina | |
| Ming | 1368-1644 | Pekina | Pekina | |
| Dinastijas Ciņ dinastija | 1616-1911 | Pekina | Pekina | |
| Ķīnas Republika | 1912-1949 | Nanjing | Nanjing, Jiangsu province | |
| Ķīnas Tautas Republika tika dibināta 1949. gada 1. oktobrī, un tās galvaspilsēta ir Pekina. | ||||
Ķīnas vēsturisko dinastiju laika uzziņu tabula: Ķīnas dinastiju sākuma un beigu laiki, galvaspilsēta atrodas, kā arī galvaspilsēta, kas tagad atbilst vietas nosaukumam.
① ap 14. gs. p. m. ē. Pan Geng pārcēla galvaspilsētu uz Yin, pēc tam, kad arī Shang kļuva par Yin
② 841. gads pirms mūsu ēras (Rietumu Džou dinastijas pirmais gads) ir Ķīnas vēstures precīzas hronoloģijas sākums.
(iii) Ietver "jauno" dinastiju, ko izveidoja Vang Mangs (8.-23. g. m. ē.). Wang Manga laikā izcēlās plaša mēroga zemnieku sacelšanās, un tika izveidots zemnieku režīms. Jaunais Wang Manga režīms 23. gadā pēc mūsu ēras krita. Mūsu ēras 25. gadā tika nodibināta Austrumu Han dinastija.
④ Šajā periodā Ķīnas ziemeļos pastāvēja daži feodālie režīmi, tostarp Han (agrākā Čao), Čeng (Čeng Han), Čianliang, Houzhao (Vei), Qianyan, Qianqin, Houyan, Houqin, Westqin, Houliang, Nanliang, Northliang, Southliang, Westliang, Northliang, Xia u. c., kurus vēsturē dēvē par "Sešpadsmit karaļvalstīm".
⑤ Šajā periodā papildus vēlākajai Liang, vēlākajai Tang, vēlākajai Dzjiņ, vēlākajai Han un vēlākajai Džou pastāvēja arī vairāki feodālie režīmi, starp kuriem bija šādi: Vu, bijusī Šu, Vu-Ju, Ču, Min, Dienvidhan, Dzjiņnan (Nanping), vēlākā Šu, Dienvidtang un Ziemeļu Han, kas vēsturē tiek dēvēti par "desmit karaļvalstīm".